Valdemārpils vidusskola

  • Increase font size
  • Default font size
  • Decrease font size

Skolas vēsture

Saturs
Skolas vēsture
2 lapa
3 lapa
4 lapa
Visas lapas

Izglītības attīstība un tās priekšnosacījumi Valdemārpilī.

Iet gadu desmiti un gadu simti un cita citu nomaina cilvēku paaudzes. Sabiedriskās iekārtas veidojas, sabrūk un jaunas nāk vietā. Un ļaudis saka: „Reiz bija citādi laiki, bija citādi cilvēki, citādi tikumi, citāda bija dzīve.” Līdz ar cilvēkiem mainījusies viņu dzīves vieta, nemainīgas palikušas tikai atmiņas un tradīcijas, kuras  iesakņojušās tautas vēsturē.

Pirmās nepilnīgās ziņas par izglītību Sasmakā attiecināmas uz 18.gs beigām un 19.gs. sākumu. Pēc „Latviešu Avīzes” ziņām, bērniem lasīt mācījis priekšdziedātājs Mārtiņš Freimanis no 1783. līdz 1828. gadam. 1828. gadā „Latviešu Avīzes” vēstī bēdīgu ziņu:” miris Mārtiņš Freimanis , latviešu priekšdziedātājs , kurš 45 sava amata gados daudziem bērniem lasīt iemācījis.”

 19.gs. sākumā Sasmakas miestiņā pastāvējušas vairākas privātskolas. Kā viena no pirmajām minama kurpnieka – skolotāja Rēriha privātskola, kas dibināta 1830.gadā un kuru vadījis kandidāts J. Hervigs, kurš saukts par „Kreislehrer”, tātad varētu būt cilvēks ar attiecīgu izglītību. Kādā līdzīgā skoliņā 1836.gadā pāris mēnešus mācījies arī mazais Krišjānis Valdemārs.

  Sasmakas iedzīvotāji galvenokārt bija ebreji, zēni mācījās tā dēvētajās lūgšanu skolās – hederos. Pēc 1837.gada datiem Sasmakā bijuši 7 šādi hederi : M.D. Blumberga, Z.I. Hofmaņa, V. I. Glāzera, F. Gosela, H. Abrama, H. Arona un V. B. Kāna.

 No 1840.-1844. gadam Sasmakā kā privātskolotājs strādā Krišjānis Valdemārs. Skola atradās vietā, kur tagad uzcelta dzīvojamā ēka, Talsu ielā 4. Kr. Valdemāra darbu vēlāk turpina viņa māsa Marija Valdemāre – Medinska, atverot mazu privātskoliņu meitenēm. Skola darbojas apmēram līdz 1864.gadam.

Muižnieki ar latviešu izglītošanos ir neapmierināti. Skolotājiem pavēl šūt drēbes tikai no zemnieku drānas un aizliedz „viksēt” ( spodrināt) zābakus. Vasarā skolotājiem jāstrādā par kalpiem, bet ziemā jāmāca bērni. Skolotāju stāvoklis kļūst vēl grūtāks, kad arī lielākā daļa mācītāju nostājas pret latviešu izglītošanu. Mācību programma tiek sašaurināta, un 1862. gadā tiek mācīta tikai lasīšana, rakstīšana, rēķināšana un ticības mācība.

 19.gadsimta otrajā pusē , redzot, ka neizdodies atturēt latviešus no izglītošanās, muižnieki izvirza citu mērķi – „jāpārvāco”, un tas ir skolotāja galvenais uzdevums. Šim nolūkam tiek atvērta E. Lindberga privātā zēnu skola, kura darbojas 5 gadus.

 Krievu cars 1875.gadā apstiprina ilgi gaidīto likumu, kas pirmo reizi skaidri nosaka skolu stāvokli un izbeidz līdzšinējo nenoteikto kārtību. Likums paredz, ka skolā bez latviešu valodas un vācu valodas vēl jāmācās arī krievu valoda, bērniem skolā jāiet 3 ziemas, no 15. oktobra līdz 15. aprīlim. Skolā jāsāk iet no 10 gadu vecuma. Tāpat likums nosaka, kam skolās jāmāca un kam skolas jāceļ.

  Sasmakā šajā laikā skolu skaits ir diezgan prāvs. No 1880.- 1888. gadam darbojas O. Mītela Kristīgā zēnu elementārskola, bet kādu gadu vēlāk savu darbību uzsāk J. Pinskera žīdu elementārskola, kas drīz kļūst par valdības uzturētu skolu ar rabīnu Z. Dubicku priekšgalā. Bērnus šeit māca tādi labi izglītoti skolotāji kā Dvorkovics, Efraimsons, Lazers.

Ap 1901. gadu skola atkal ir privāta ar Dubicku, E. Freimani, E. Hiršbergu, vēlāk – V. Šlocbergu un E. Grunti vadībā. Ap 1904. gadu skola savu darbību pilnīgi pārtrauc.  Sakarā ar lielo ebreju skaitu ( pēc 1897. gada datiem Sasmakā ir 1832 iedzīvotāju , no kuriem tikai 117 ir latvieši, ebreji ir 841 ) Sasmakas miestā joprojām pastāv arī hēderi, kuros zināšanas apgūst tikai ebreju bērni.

 No 1880.gada Sasmakā sāk darboties N. Konovas meiteņu skola, sākumā ar vienu pašu skolotāju, vēlāk tur strādāja arī Kopfšteina, Stradovska, M. Zihmane, V. Kormiļceva. Skola pastāvēja vairāk nekā 20 gadus.

 Pēc 1881. gada statistikas datiem var uzzināt, ka Sasmakas skolotāji saņēma viszemāko darba algu Kurzemes novadā – 150 rubļus mēnesī.

 Jaunā tautas atmodas kustība Talsu apriņķi skāra samērā maz. Talsu apriņķī jaunlatvietību likvidēja pat pirms tās rašanās. Vistālāk no šīm jaunajām idejām atradās skolotāji, jo gandrīz visi tie bija nākuši no muižnieku uzturētā Irlavas semināra, kur neaudzināja jaunlatviešus, bet gan viņu pretiniekus. Vairums Irlavas semināra audzēkņu turējās vācu pusē.

 Sākoties pārkrievošanai, valdība ilgojās pēc iespējas drīzāk redzēt šo zemi pilnīgi krievisku ar krieviski runājošu tautu. Par šī nodoma enerģiskiem īstenotājiem, bija jākļūst pilnīgi krieviskam pilsētas skolu tipam, kam jāizkonkurē un jāaizstāj vāciskās apriņķa skolas. Tomēr Talsu apriņķī šis uzdevums netika īstenots. Nevar noliegt, ka skolēni nebūtu piesavinājušies vācu vai krievu valodu, nebūtu vācu vai krievu kultūras ietekmēti, bet no viņiem tomēr nav iznākuši ne vācieši, ne krievi.

 19. gs. otrajā pusē Talsu apriņķī pieauga pareizticīgo skaits un tāpēc bija radusies vajadzība pēc pareizticīgo skolas, lai jaunie draudzes locekļi ieaugtu savā ticībā un no tās neatsvešinātos, mācoties luterāņu ticības skolās.

 Sasmakā pareizticīgo draudzes skola dibināta 1885. gadā. Tā darbojās savā namā un pārtika no draudzes līdzekļiem. Tajā strādāja skolotāji : Stiprais, Ābols, Loskis, Apsītis, Vēveris, Pēčs, Lagzdiņš, Mitenbergs, Kurzemnieks, Kalniņš, Zaķis u.c.

Pārdesmit gadus vēlāk Kurzemes svarīgākajos centros tika dibinātas valdības divklašu elementārskolas ar 4 nodaļām. Šīs skolas tika materiāli labi nodrošinātas. Mācības , izņemot latviešu valodu un ticības mācību, notika krievu valodā. Talsu apriņķī valdības krievu elementārskolas nodibinājās sešās vietās, to skaitā 1907. gada 1. augustā arī Sasmakā. Sasmakas krievu valdības elementārskola darbojās īrētajās telpās Jankela Tāla namā ( Kr. Valdemāra ielā 2). Sakarā ar skolēnu skaita pieaugumu, tā pārceļas uz M. Laugales namu Lielā ielā 16.

 Par Sasmakas krievu valdības elementārskolu vairāk var uzzināt no skolas priekšnieka Šveicara vēstules :

1907./08. un 1908./09. māc. gados skolā mācījās apm. 40-50 bērni. Šajos mācību gados strādāja tikai viens skolotājs.

1909./10. māc. gadā skolēnu skaits pieaug līdz  70 un darbu sāk otrs skolotājs- Ribakova jaunkundze.

1910./11. māc. gadā skolēnu skaits palielinās līdz 100 un šajā mācību gadā jau strādā 3 skolotāji: Šveicers, Ribakova, kura vēlāk pārceļas uz citu vietu un viņu aizstāj skolotāja Dubova un kāds vecāks skolotājs Reiznieks.

1911./ 12. māc. gadā skolēnu skaits sasniedz 120 un skolā strādā 4 skolotāji: Šveicers, Reiznieks, K. Martakovs  un K. Vēvers.

1912./13. māc. gadā skola pārceļas uz citām telpām, jo skolā jau mācās 130 skolēni. Skolotājs Reiznieks aiziet pensijā un viņa vietā sāk strādāt F. Dermanis. Skolā sāk darboties 5. klase.

1913./14. māc. gadā skolā mācās 140 skolēni. Šajā mācību gadā skolotājs K. Vēvers aiziet no skolas, lai turpinātu  mācības Belgorodas skolotāju institūtā. Viņa vietā sāk darbu A. Veidis.

1914./1915. māc. gadā mācības uzsāk skolotājs F. Dermanis. Viņu aizvieto Z. Hintenberga. 1915. gada jūlijā skola evakuējas uz Tulu .

 1915./16. māc. gadā darbojas bēgļu skola ar 100 skolēniem. Drīz saslimst un nomirst skolotājs K. Martakovs. Skolā strādā 2 skolotāji : Šveicers un Z. Hintenberga.

Pārkrievošanās laiks lauku skolās ir smags kā skolēniem, tā skolotājiem. Skolēniem ir 9 krievu valodas stundas nedēļā , bet lielākā daļa skolotāju krievu valodu nebija mācījušies. Gandrīz visiem skolotājiem nācās sēsties pie grāmatām, lai mācītos svešo valodu. Lai skolotāji varētu mācīt krievu valodu, inspektori Brīvzemnieks un Fricsons rīko vasaras kursus krievu valodas apgūšanai.

Ap gadsimta miju stipri pieaug sabiedriskā kustība. Sāk darboties vairākas biedrības: dziedātāju biedrība „Akords,” „Jaunatnes biedrība”, „Ugunsdzēsēju biedrība”. Tajās aktīvi  iesaistās skolotāji.

  1905. gads - lielo pārmaiņu gads. Skolotāji 1905. gadā  skolotāju kongresā dzied „Dievs, svētī Latviju.” Skolotāji bieži savstarpēji pārrunā  aktualitātes. Skolu inspektors pat  bijis spiests ar rakstu aizrādīt, ka tik biežas , bez atļaujas rīkotas sapulces , ir nelikumīgas un dalībnieki var tikt sodīti.

Revolūcija tiek apspiesta, bet vienu otru reformu tā atnes. Skolotāju cīņa par latviešu valodu skolās nebija gluži velta, tiek panākta atļauja pirmajās divās  nodaļās stundas pasniegt latviešu valodā, bet uz tā rēķina palielinās krievu valodas stundu skaits nedēļā. Šis likums pastāv tikai 3 gadus. 1909. gadā tautskolu inspektori un direktori domā, ka šis rīkojums atceļams, jo šo gadu laikā krievu valodas zināšanas stipri pasliktinājušās. Tiek pieņemts lēmums, ka pamatskolās jāievieš  4 gadu kurss, bet Sasmakā šis lēmums netiek ieviests.

 Sasmakā bez jau minētajām skolām 20. gs. sākumā neilgu laiku pastāv E. Freimaņa privātskola ( ap 1904. gadu ) un E. Jēgera privāta elementārskola zēniem un meitenēm ( 1906.-1910.) ar palīdzi S. Flinteri.

 Lielas pārmaiņas skolu dzīvē ienes 1. Pasaules karš. Daudzi skolotāji tiek mobilizēti, viņu vietā stājās vietu izpildītājas – sievietes. Līdz ar vācu  karaspēka ienākšanu, skolu stāvoklis kļūst vēl bēdīgāks, jo no 400 Kurzemes skolām darbu turpina tikai 12 vācu skolas ( Talsos tikai proģimnāzija ar vācu mācību valodu).

 Okupācijas vara centās pēc iespējas drīzāk atjaunot pilsētiņas dzīvi, tai skaitā arī izglītību. 1915. gada beigās Austrumu frontes virspavēlnieks Hindenburgs izdod rīkojumu, kurā ,starp citu ,noteikts, ka augstākais skolu un audzināšanas lietu pārzinis paliek viņš pats, un pie viņa štāba tiek noorganizēta speciāla pārvalde. Skolu uzdevums: ieaudzināt reliģiozu apziņu, modināt un nostiprināt jaunatnē padevību likumam. Rīkojums prasa, lai skolnieki uz ielas atdotu godu vācu virsniekiem.



© Valdemārpils vidusskola